19/06/2026
Saulgriežu sajūtu atklājot ♾️🌞🌿🤍🤎
Tā man ir par sajūtu, kur pašā kalna galā sastopas Zeme, Debesis un Saule. Tur Māte Zeme — sievišķā pilnība, ķermenis, kas pieņem, baro un nes dzīvību sastopas ar Debesu plašumu, ideju, domu un virzību. Pie ugunskura šie spēki satiekas un Saulē saplūst vienā veselumā. Tā ir alķīmija, kur ķermenis un virzība, būtība un izpausme, saknes un redzējums kļūst par vienu.
Tas ir par Zemes un Debesu sajušanu to smalkākajā būtībā aiz funkcijām un aiz domām par to, ko no tām var iegūt. Tas ir par pateicību par bagātību, kas mums ir dota un par apziņu, ka šī bagātība mājo arī Tevī.
Zeme ir kā bezgalīgs iespēju lauks, kur cieņpilni realizēt savas izjūtas, idejas un ieceres. Tā māca klātbūtni un sadarbību. Lai arī Zeme ir dāsna, to nevar pakļaut vai uztvert tikai kā resursu, tā atveras, atmaigst, kad to baro, godā, tajā ieklausās un smalki jūt. Tad tā pieņem ieceres un palīdz tām augt, vairojot dzīvību un radot pieredzes.
Pie Saulgriežu ugunskura ir iespēja sajust arī pašam sevi. Sajust savu ķermeni kā dzīvu Zemi un ieklausīties, kādas idejas, domas un virzieni tajā mājo. Kas mani virza? Ko es patiesi vēlos? Vai mana virzība ir saskaņā ar manu būtību? Ugunskurs izgaismo ne tikai apkārtējo pasauli, bet arī iekšējo ainavu.
Saulgrieži nav par patērēšanu, tie ir par atcerēšanos, ka sievišķais un vīrišķais mūsos nav pretstati, bet sabiedrotie. Sievišķais dod telpu, klātbūtni un spēju iemiesot. Vīrišķais dod virzienu, redzējumu un kustību. Saule tos vieno dzīvā veselumā, kur doma kļūst par pieredzi un pieredze atklāj dziļāku gudrību.
Lai Saulgriežos pie ugunskuriem satiekamies dabiskā veselumā, pateicībā un cēlumā. Lai sajūtam Zemi zem kājām, Debesis virs galvas un Sauli sevī. Lai vairojas patiesā bagātība • mīlestība, cieņa, klātbūtne, uzticēšanās un saskaņa.
Lai uguns atgādina par vienotību starp ķermeni un virzību, starp cilvēku un dabu, starp to, kas mēs esam, un to, kas rodas caur mums ☀️🔥🌿✨
🤎♾️
